Kas ir Širshasana
Širshasana Šī poza ir vispazīstamākā jogas poza nekā citas pozas. Stāvēšanu uz galvas sauc par Sirsasanu.
- To sauc arī par āsanu karali, tāpēc šo āsanu var praktizēt pēc tam, kad ir apguvis citas asanas.
Zināt arī kā: Sirsasana, Sirshasana, Sirshasana, poza, stāvot uz galvas, poza uz stieņa, stingra poza, Vipret Karni Asan/Mudra, Vipreeta Karani, Shirsh Asan, Poza apgrieztā stāvoklī, Sirshasana
Kā sākt šo Asanu
- Vispirms nometieties ceļos uz paklāja.
- Pēc tam salieciet roku pirkstus un novietojiet tos un apakšdelmus uz jogas paklājiņa papildu polsterējuma.
- Turiet elkoņus cieši kopā.
- Novietojiet galvas aizmuguri plaukstu dobumā.
- Tagad pacelieties no ceļiem un veiciet soli vai divus galvas virzienā.
- Ieelpojiet un lēnām paceliet kājas, līdz tās ir vertikālas.
- Tagad turiet muguru taisni un mēģiniet atslābināties un dziļi un lēni elpot no vēdera.
- Tagad koncentrējieties uz smadzenēm vai čiekurveidīgo dziedzeri starp uzacīm.
Kā beigt šo Asanu
- Lai atbrīvotu vai nokāptu, salieciet ceļus un nolaidiet vienu un pēc tam otru kāju.
- Iesācējiem vienkārši palūdziet savam draugam turēt vienu no jūsu kājām, kamēr jūs nolaižat otru kāju.
Video apmācība
Shirshasana priekšrocības
Saskaņā ar pētījumiem šī asana ir noderīga, kā norādīts tālāk(YR/1)
- Tas veicina matu augšanu, palielinot asinsriti galvas ādā.
- Shirshasana jeb stāvēšana uz galvas palielina smadzeņu cirkulāciju, kā rezultātā mēs varam uzlabot smadzeņu funkcijas un palielināt vitalitāti un pārliecību.
- Sliktu asinsriti, bailes, bezmiegu, galvassāpes, spriedzi, aizcietējumus un acu un deguna problēmas var uzlabot.
- Tas arī palīdz pareizi novietot mugurkaulu.
Piesardzības pasākumi, kas jāievēro pirms Širshasana veikšanas
Saskaņā ar vairākiem zinātniskiem pētījumiem ir jāveic piesardzības pasākumi slimību gadījumā, kas minētas tālāk(YR/2)
- Izvairieties no šīs asanas, ja jums ir augsta vai zema asinsspiediena problēma, ateroskleroze (bloķēti asinsvadi), smadzeņu lēkme. Izvairieties arī tad, ja jums ir nopietna acu slimība, strutas ausīs, aizcietējums, kakla traumas vai hipofīzes defekts.
- Bet pēc atveseļošanās no šīm slimībām varat mēģināt veikt šo asanu.
Tāpēc, ja jums ir kāda no iepriekš minētajām problēmām, konsultējieties ar savu ārstu.
Jogas vēsture un zinātniskā bāze
Pateicoties svēto rakstu mutiskai nodošanai un tās mācību noslēpumam, jogas pagātne ir noslēpumaina un neskaidra. Agrīnā jogas literatūra tika ierakstīta uz smalkām palmu lapām. Tāpēc tas tika viegli sabojāts, iznīcināts vai pazaudēts. Jogas pirmsākumi var būt datēti ar vairāk nekā 5000 gadiem. Tomēr citi akadēmiķi uzskata, ka tas varētu būt pat 10 000 gadu vecs. Jogas garo un izcilo vēsturi var iedalīt četros atšķirīgos izaugsmes, prakses un izgudrojumu periodos.
- Pirmsklasiskā joga
- Klasiskā Joga
- Post klasiskā joga
- Mūsdienu Joga
Joga ir psiholoģiska zinātne ar filozofisku pieskaņu. Patandžali sāk savu jogas metodi, norādot, ka prāts ir jāregulē – Yogahs-chitta-vritti-nirodhah. Patandžali neiedziļinās prāta regulēšanas nepieciešamības intelektuālajos pamatos, kas ir atrodami Samkhjā un Vēdāntā. Viņš turpina, joga ir prāta regulēšana, domāšanas ierobežojums. Joga ir zinātne, kuras pamatā ir personīgā pieredze. Jogas būtiskākā priekšrocība ir tā, ka tā palīdz mums uzturēt veselīgu ķermeņa un garīgo stāvokli.
Joga var palīdzēt palēnināt novecošanās procesu. Tā kā novecošanās sākas galvenokārt ar autointoksikāciju vai pašsaindēšanos. Tādējādi mēs varam ievērojami ierobežot šūnu deģenerācijas katabolisko procesu, uzturot ķermeni tīru, elastīgu un pareizi ieeļļotu. Jogasanas, pranajama un meditācija ir jāapvieno, lai pilnībā izmantotu jogas priekšrocības.
KOPSAVILKUMS
Shirshasana palīdz palielināt muskuļu elastību, uzlabo ķermeņa formu, samazina garīgo stresu, kā arī uzlabo vispārējo veselību.
